Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 7.panta otrā daļa nosaka, ka lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.
Savā darba praksē esmu saskārusies ar situāciju, ka, piemēram, VID amatpersonas uzaicina nodokļu maksātāju ierasties noteiktā laikā, līdzi ņemot uzaicinājuma dokumentā uzskaitītos grāmatvedības dokumentus. Pēc minēto dokumentu iesniegšanas, VID amatpersonas sūta atkārtotu vēstuli par grāmatvedības dokumentu iesniegšanu, bet jau norādot citus dokumentus (cits laika periods).Pēdējā vēstulē nodokļu maksātājs no VID puses jau tiek brīdināts, ka dokumentu neiesniegšanas gadījumā var tikt piemērota administratīvā atbildība pēc LAPK 159.9 panta pirmās daļas, kas nosaka, ka par nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšanu nodokļu administrācijai – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Ņemot vērā apstākli, ka nodokļu maksātājs neatsaucās un neieradās pēc VID otrā uzaicinājuma, VID bez pārkāpēja klātbūtnes noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu. Ne pirmajā, ne arī otrā uzaicinājuma vēstulē VID darbinieki nebija nodokļu maksātāju informējuši, ne arī atsevišķi nodokļu maksātājam (pārkāpējam) netika paziņots par to, ka pārkāpējam tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un pārkāpējs būtu aicināts uz protokola sastādīšanu.
Dotajā piemērā būtu jāpārbauda vai VID vai kāda cita iestāde, kura ir kompetenta sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, nav pārkāpusi LAPK paredzētos lietvedības nosacījumus attiecībā uz protokola sastādīšanu.
LAPK 248.panta trešā, ceturtā un piektā daļa secīgi nosaka, ka protokolu paraksta persona, kas to sastādījusi, un persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu [..], ja persona, kas izdarījusi pārkāpumu, atsakās parakstīt protokolu, par to protokolā izdara ierakstu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, ir tiesības iesniegt protokolam pievienojamus paskaidrojumus un piezīmes par protokola saturu, kā arī minēt motīvus, kuru dēļ tā atsakās to parakstīt. Protokolu sastādot, pārkāpējam izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kas noteikti šā kodeksa 260.pantā, un par to izdara ierakstu protokolā.
LAPK 248.1 pants nosaka, ka, ja objektīvu iemeslu dēļ administratīvā pārkāpuma protokolu nav iespējams sastādīt tās personas klātbūtnē, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē, to sastāda bez minēto personu klātbūtnes un protokola kopiju nosūta pa pastu ierakstītā sūtījumā uz attiecīgās personas dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi [..]
Kaut arī LAPK 248.pantā nav tieši noteikts, ka pie atbildības saucamo personu uzaicina uz protokola sastādīšanu, vērtējot kopsakarā LAPK 248.panta un 248.1 panta tiesisko regulējumu, mēs varam secināt, ka vispārējā protokola sastādīšanas kārtība ir tādejāda, ka persona, kas izdarīja pārkāpumu, piedalās protokola sastādīšanā, viņai tiek izskaidrotas procesuālās tiesības un pienākumi, persona var sniegt paskaidrojumus pie protokola, var atteikties parakstīt protokolu, norādot iemeslus. Protokolu sastāda bez personas klātbūtnes tikai ja objektīvu iemeslu dēļ nevar sastādīt personas klātbūtnē.
Tātad, atgriežoties pie norādītā piemēra un attiecinot minēto tiesisko regulējumu uz augstāk norādītajiem apstākļiem, mēs skaidri varam secināt, ka lietvedības laikā netika nodrošināta pārkāpēja iespēja piedalīties protokola sastādīšanā un realizēt savas LPK 248.un 260.pantā norādītās tiesības, jo personai par protokola sastādīšanas vietu un laiku nav paziņots, un persona uz protokola sastādīšanu netika uzaicināta.
Turklāt, pēc tiesu prakses, tas, ka persona nav piedalījusies protokola sastādīšanā un arī nevarēja izvēlēties šīs tiesības realizēt vai nē, jo personai par to nebija paziņots (iestādes bezdarbība), nav atzīstams par objektīvu apstākli LAPK 248.1 panta izpratnē.
Bez tam, ja iestāde nosūta pārkāpējam kādu informatīvu vēstuli par kaut kādiem lietas apstākļiem un faktiem, kur nav skaidri norādīts uzaicinājums ierasties uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu, pārkāpējam nav jāzina un viņam arī nevajag zināt, ka ar tāda rakstura vēstulēm (bez precīza un skaidra uzaicinājuma) tiek uzaicināts uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu.
Avots: www.ifinanses.lv
