Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos

2013.gada 1.janvārī stāsies spēkā būtiskas izmaiņas likumā „Par nodokļiem un nodevām”. Īpašu uzmanību vēlētos vērst minētā likuma 30.panta pirmās daļas izmaiņām, kas noteiks sekojošo nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 5000 latu (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).

Līdz 2012.gada 31.decembrim minētā likuma norma nodokļu maksātājiem nosaka, ka nodokļu maksātājiem ir jādeklarē summa, kura pārsniedz 3000 latu un nav atļauts veikt darījumus skaidrā naudā, kuru summa pārsniedz 10 000 latu. Atbildīgie ierēdņi, kas ierosināja veikt šādas likumdošanas izmaiņas norāda, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.pants ir speciālā norma, kas regulē skaidras naudas lietošanas ierobežojumus ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Minētās normas neievērošana apdraud valsts intereses tādā veidā, ka neievērojot valsts noteiktos ierobežojumus attiecībā uz skaidrās naudas lietošanu, palielinās iespēja izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Līdz ar to ieviešot stingrākus kontroles mehānismus, VID būs vieglāk kontrolēt nodokļu maksātāju skaidrā naudā veiktos darījumus, līdz ar to nodokļu maksātājiem piemērojot sankcijas par skaidras naudas lietošanas ierobežojumu pārkāpumiem.

Par to vai ir pārkāpti skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi, esmu sniegusi atbildi 2012.gada 27.augusta rakstā „Vai pārkāpti skaidrās naudas lietošanas noteikumi?”, Avots: www.ifinanses.lv.

Šoreiz savā rakstā lielāku uzmanību vērsīšu par skaidrās naudas lietošanas īpatnībām norēķinos ar preču piegādātājiem un pircējiem, pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem, skaidras naudas izdošanu un saņemšanu no uzņēmuma darbiniekiem (avansu norēķinu personām) norēķinu veikšanai saimnieciskās darbības ietvaros un tml.

Pirms es sākšu analizēt dažādus gadījumus, vēlētos atsvaidzināt atmiņā nodokļu maksātāja definīciju, kas ir nodefinēta likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 4.punktā nodokļu maksātāji ir Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrētā nodokļa objekts un maksātāju loks tiek noteikts katra konkrētā nodokļa likumā. Šā likuma un konkrēto nodokļu likumu izpratnē par nodokļu maksātājiem uzskatāmas arī ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un personas, to grupas vai grupu pārstāvji, kuras ietur vai kurām jāietur nodoklis no maksājumiem citām personām, to grupām vai grupu pārstāvjiem.

1. Vai ir atļauts lietot skaidru naudu norēķinos ar preču piegādātājiem/pircējiem un pakalpojumu saņēmējiem/sniedzējiem?

Likums mums nedod skaidru atbildi uz šo jautājumu. Tomēr, saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta 1. un 1.1 daļu nodokļu maksātājiem katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā jādeklarē visi iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktie darījumi, kuru kopsumma iepriekšējā mēnesī pārsniedz 3000 latu. Nodokļu maksātāja darījumi ar fiziskām personām, kuras nav individuālie komersanti un nav reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicējas, nav jādeklarē. Te es vēlētos piebilst, ka uzņēmumam ir jāņem vērā tas, ka skaidrā naudā veiktie darījumi 3000 latu apmērā ir attiecināmi uz vienu darījumu partneri, ne visiem darījumu partneriem kopā.

Nodokļu maksātājiem nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latu (neatkarīgi no tā vai darījums notiek vienā vai vairākās operācijās). Aizliegums veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latu, piemērojams visiem nodokļu maksātājiem, neatkarīgi no tā, kas ir darījumu partneris. Kā jau minēju raksta sākumā, par skaidrās naudas lietošanas ierobežojumiem esmu jau rakstījusi 2012.gada 27.augusta rakstā. Tāpēc, lai būtu skaidrs ir vai nav pārkāpti skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi, iesaku iepazīties ar iepriekš norādīto rakstu.

Tātad, kā kopsavilkums pirmajam punktam varētu būt sekojošs. Skaidrā naudā deklarēšanas pienākums attiecināms uz nodokļu maksātāja veiktu vienu vai vairākiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 3000 latu (no 2013.gada 1.janvāra – 1000 latu) un kuri veikti mēneša laikā ar vienu darījuma partneri (nodokļu maksātāju). Savukārt aizliegums veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 10 000 latu (no 2013.gada 1.janvāra – 5000 latu) ir izvērtējams pēc noslēgtā līguma un tajā ietvertās ekonomiskās būtības.
2. Vai saņemot skaidru naudu par preāu piegādes darījumiem vai sniegto pakalpojumu (ja norēķinus skaidrā naudā nodokļu maksātājam ir ieplānots veikt gan pastāvīgajā darbības vietā, gan pie klienta, piegādājot preci vai sniedzot pakalpojumu), obligāti jālieto maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces?

Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumi Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīāu un iekārtu lietošanas kārtība” (turpmāk – MK 2007.gada 2.maija noteikumi Nr.282) 1.punktā ir noteikts, ka šie noteikumi nosaka:
  – nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību;
  – nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotājus;
  – darījumus apliecinošo dokumentu veidus un rekvizītus;
  – nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju un apkalpojošo dienestu pienākumus;
  – kārtību, kādā elektroniskās ierīces un iekārtas, to lietotāji un apkalpojošie dienesti reģistrējami Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datu bāzē (reģistrā) (Valsts ieņēmumu dienesta vienotā datu bāze ir Nodokļu informācijas sistēmas sastāvdaļa, un tās pārzinis ir Valsts ieņēmumu dienests);
  – nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas, lietotāju un apkalpojošo dienestu uzraudzības un kontroles kārtību.

Saskaņā ar MK 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.282 2.punktu, lai nodrošinātu nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju, par darījumiem saņemto samaksu skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem (dāvanu kartes, āeki, taloni un tamlīdzīgi apliecinājumi par to, ka tiek veikts norēķins par darījumu) nodokļu maksātāji reģistrē, izmantojot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas – kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas.

MK 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.282 54.punktā noteikts, ka nodokļu maksātāji par darījumiem saņemto samaksu apliecina ar darījumu apliecinošu dokumentu – ar kases āeku vai šo noteikumu 70., 71., 72. un 73.punktā minētajā kārtībā ar numurētu un Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīti (turpmāk – reģistrētā kvīts), vai ar numurētu un Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu biļeti (turpmāk – reģistrētā biļete), vai ar citu šajos noteikumos noteiktu samaksu apliecinošu dokumentu.

Nodokļu maksātāji, kuri nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas ir noteikti MK 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.282 70., 71. un 72.punktā.

Atbilstoši MK 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.282 70.1.1.apakšpunktam nodokļu maksātāji, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas darījumu apliecinot ar šo noteikumu 61.punktā minētajā kārtībā noformētu reģistrēto kvīti par ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības) sniegtajiem pakalpojumiem, ja samaksa tiek saņemta pakalpojumu sniegšanas vietā.

MK 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.282 70.1.3.apakšpunktā ir noteikts, ka nodokļu maksātāji, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas darījumu apliecinot ar šo noteikumu 61.punktā minētajā kārtībā noformētu reģistrēto kvīti par pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) sniegtajiem pakalpojumiem, ja tajā vidējie skaidrās naudas ieņēmumi mēnesī nepārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas. Vidējos skaidrās naudas ieņēmumus mēnesī aprēķina, trijos iepriekšējos kalendāra mēnešos gūto skaidrās naudas ieņēmumu kopējo summu izdalot ar trīs. Ja vidējie skaidrās naudas ieņēmumi mēnesī divus mēnešus pēc kārtas pārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas, nākamā mēneša laikā jānodrošina kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas lietošanas uzsākšana.

Tādējādi nodokļu maksātājam par preču piegādi vai pakalpojumiem saņemto samaksu skaidrā naudā ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem ir jāreģistrē kases aparātā, kases sistēmā, specializētā ierīcē vai iekārtā. Kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīci vai iekārtu var nelietot, darījumu apliecinot ar MK 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.282 61.punktā minētajā kārtībā noformētu numurētu un valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīti, par ārpus pastāvīgās darbības vietas sniegtajiem pakalpojumiem, ja samaksa tiek saņemta pakalpojumu sniegšanas vietā un par pastāvīgajā darbības vietā sniegtajiem pakalpojumiem, ja tajā vidējie skaidrās naudas ieņēmumi mēnesī nepārsniedz sešas minimālās darba algas.

Ņemot vērā, ka neskaidrie jautājumi par skaidrās naudas lietošanu ir gana plaši, aprakstīt visas iespējas nav iespējams. Tāpēc turpmāk nākamajos rakstos es sniegšu atbildes uz citiem jautājumiem.

Avots: www.ifinanses.lv