Vai dīkstāves laikā ir jāmaksā alga?

Jautājums:
Ir būvniecības firma. Pašlaik starp projektiem ir mēnesis pārtraukums, viens projekts beidzas un nākamais sāksies tikai ar jūliju, respektīvi, nespējam darbiniekus nodrošināt šo mēnesi ar darbu. Vai mums viņiem būtu jāizmaksā kompensācijas par šo mēnesi vai viņi saglabā vidējo izpeļņu, vai kā savādāk?

Dīkstāves nosacījumi ir atrunāti Darba likuma 57.pantā un 74.panta otrajā daļā, proti. Darba devējam ir tiesības ne ilgāk kā uz vienu mēnesi viena gada laikā norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā. ( DL 57.panta 1.daļa) Darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību arī tad, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve). Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš šo atlīdzību nesaņem.(DL 74.panta 2.daļa)

Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina un neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Kā piemērs jau tika norādīts izskatāmajā jautājumā – būvfirmā starp projektiem ir mēnesis pārtraukums, līdz ar to darbinieki nav nodrošināti ar darbu vienu mēnesi.

No Darba likuma 74.panta otrās daļas normas izriet, ka dīkstāvei atbilst situācijas, kad darba devējs nenodarbina darbinieku, kuram nav šķēršļu veikt darba līgumā paredzētos amata pienākumus un kurš ir vēlējies to darīt, – pēc būtības tas nozīmē darba devēja neattaisnojamu vai vainojamu rīcību.

Jānorāda, ka dīkstāvi ir jānošķir no gadījumiem, kad darba devējam ir tiesības atstādināt darbinieku no darba. Atstādināšanas gadījumi ir definēti Darba likuma 58.pantā, proti, darba devējam ir tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darba vietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm.

Līdz ar to, ja netiek konstatēti minētie atstādināšanas priekšnoteikumi un/vai netiek ievērota tās kārtība, un darba devējs darbinieku nenodarbina vai neveic darbinieku saistību izpildei nepieciešamās darbības, konstatējama dīkstāve.

Darba likumā nav ietvertas atsevišķas prasības saistībā ar dīkstāves konstatēšanu, kā arī pienākums darba devējam ar atbilstošu rīkojumu informēt darbinieku par dīkstāves iestāšanos. Tomēr darbiniekiem jāierodas darbā, kamēr nav saņemts atbilstošs darba devēja paziņojums. Tāpat arī dīkstāves gadījumā darba devējam nav tiesību pieprasīt no darbinieka iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanai.

Saskaņā ar Darba likuma 57.panta 1.daļu darba devējs dīkstāves gadījumā var norīkot darbinieku darba līgumā neparedzētā darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā. Līdz ar to pastāvot šādiem apstākļiem, nav nepieciešama darbinieka piekrišana darba līgumā neparedzētā darba veikšanai un darba devējs ir tiesīgs izdot vienpersonisku rīkojumu. Proti, nav jāslēdz atsevišķa vienošanās vai jāveic darba līguma grozījumi.

Rezumējot iepriekš izklāstīto, vēlreiz atkārtošu, ka no Darba likuma nosacījumiem, ja darba līgums ar darbinieku ir noslēgts uz nenoteiktu laiku, piemēram, ar normālo darba laiku un algu Ls 200,-, tad darba devējam, neskatoties uz būvobjekta neesamību, ir pienākums algu maksāt arī par dīkstāvi, jo darbinieks nav vainīgs pie darba devēja „neejošā” biznesa. Savukārt, dzīvē būvkomersanti rīkojas dažādi, darba līgumi tiek slēgti uz noteiktu laiku – līdz brīdim, kad tiek pabeigti konkrēti darbi objektā vai viss objekts kopumā. Taāu Valsts darba inspekcijas ieskatā tie varētu tikt atzīti par darba līgumiem, kas noslēgti uz nenoteiktu laiku, jo būvniecības komersantam būvniecība kā tāda ir primārā nodarbošanās, nevis īslaicīga, kas pieļautu darba līguma slēgšanu uz noteiktu laiku.

Noslēgumā vēlētos norādīt, ka Darba likuma 74.panta norma tiesības saņemt atlīdzību par dīkstāves laiku nesaista ar kādu citu papildu noteikumu esamību vai neesamību. Darbinieks atlīdzību nesaņem vienīgi tad, ja dīkstāve radusies darbinieka vainas dēļ.

Avots: www.ifinanses.lv