Turpinot publikācijā Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos (iFinanses.lv, 11.09.2012.) aizsākto tēmu par skaidrās naudas lietošanas ierobežojumiem, šoreiz vēlētos vērst uzmanību jautājumu kompleksam, kas skar skaidro naudu un avansa maksājumus.

Zemāk izskatītie jautājumi tiks attiecināti uz šādu situāciju uzņēmumā:

• avansa norēķinu personai izsniegtā avansa summas ierobežojums nepastāv, vienīgais ierobežojums attiecībā uz avansa norēķinu personai izsniegto skaidru naudu ir aizliegums lietot to personīgajām vajadzībām. Avansa norēķinu personai izsniegtā avansa summa tiek noteikta individuāli, izvērtējot paredzamos maksājumu apmērus. Nauda tiek izsniegta avansa norēķinu personai ar mērķi veikt norēķinus ar partneriem par preču vai pakalpojumu iegādi, aizdevumu segšanai, iemaksai norēķinu kontā bankā, kā arī citām saimnieciskās darbības izmaksām;
• uzņēmuma darbinieks izņem skaidru naudu no uzņēmuma norēķinu konta ar nolūku veikt norēķinus ar partneriem par preču vai pakalpojumu iegādi, aizdevumu segšanai, darba algas izmaksai, iemaksai uzņēmuma kasē. No norēķinu konta bankā saņemtās skaidras naudas summas ierobežojums nepastāv, vienīgais ierobežojums attiecībā uz darbiniekam izsniegto skaidro naudu ir aizliegums lietot to personīgajām vajadzībām;
•  gadījumā, ja avansa norēķinu personai ir radies pārpalikums, tai pēc pirmā uzņēmuma pieprasījuma ir jāiemaksā uzņēmuma kontā vai kasē pārpalikums, kas ir uzņēmuma īpašums un atrodas personas glabāšanā, savukārt, ja personai ir radies līdzekļu iztrūkums, pēc personas pieprasījuma uzņēmumam ir jāizmaksā pārtēriņa summa personai;
• ja uzņēmuma darbinieks izņem skaidru naudu no uzņēmuma norēķinu konta bankā un iemaksā uzņēmuma kasē gadījumos, kad ir plānoti skaidras naudas izmaksas darījumi no uzņēmuma kases, summas ierobežojumi nepastāv, bet par šādu norēķinu veikšanu tiek sastādīti normatīvajiem aktiem atbilstošie dokumenti vai grāmatojumi veikti, pamatojoties uz ārējiem attaisnojuma dokumentiem (kases ieņēmumu/izdevumu orderis, norēķinu kontu izdrukas vai citi dokumenti).

Tātad zemāk norādu jautājumus, uz kuriem šajā rakstā kopīgi radīsim atbildes par neskaidrajiem skaidrās naudas lietošanas ierobežojumiem:

1. Vai uz skaidras naudas izsniegšanu no uzņēmuma kases avansa norēķinu personai un saņemšanu atpakaļ no avansa norēķinu personas attiecas likuma Par nodokļiem un nodevām 30.pantā noteiktais skaidras naudas lietošanas ierobežojums vai deklarēšanas pienākums?
2. Vai avansa norēķinu personai izsniegtās naudas pārpalikums ir uzskatāms par aizdevuma izsniegšanas darījumu?
3. Vai avansa norēķinu personas pārtēriņš (kad avansa norēķinu persona ir pārtērējusi tai izsniegto avansu, un uzņēmums saskaņā ar saņemto atskaiti atgriež avansa norēķinu personai pārtērēto naudu) ir uzskatāms par aizņēmuma saņemšanas darījumu?
4. Vai, saņemot skaidru naudu iepriekš minētajos jautājumos veiktajiem darījumiem, ir jālieto maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces?
5. Vai gadījumā, kad avansa norēķinu persona no uzņēmuma bankas norēķinu konta izņem skaidru naudu saimnieciskās darbības veikšanai vai iemaksai uzņēmuma kasē, kā arī saņem no uzņēmuma kases skaidru naudu iemaksai uzņēmuma kontā kredītiestādē vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai, ir attiecināmi likuma Par nodokļiem un nodevām 30.panta ierobežojumi/deklarēšanas pienākumi?

Saskaņā ar likuma Par grāmatvedību 15.panta 1.daļu noteikumus par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, kā arī par kases operāciju uzskaiti izdod Ministru kabinets.
 
Komersanta, kooperatīvās sabiedrības, ārvalsts komersanta filiāles un nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības, biedrības un nodibinājuma, politiskās organizācijas (partijas) un politisko organizāciju (partiju) apvienības, reliģiskās organizācijas, arodbiedrības, iestādes, kura tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību budžeta, valsts vai pašvaldību aģentūras, citas juridiskās un fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību (turpmāk – uzņēmums), saņemto un izdarīto skaidrās naudas maksājumu (turpmāk – kases operācijas) uzskaites kārtību reglamentē MK 21.10.2003. noteikumi Nr.584 Kases operāciju uzskaites noteikumi (MK noteikumi Nr.584) atbilstoši minēto noteikumu 1.punktā noteiktajam.
 
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.584 8.punktu, ja uzņēmums saņem no personas tādu skaidrās naudas maksājumu, uz kuru neattiecas normatīvajos aktos, kas nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanu, minētās prasības (piemēram, darbinieks iemaksā uzņēmuma kasē skaidro naudu kā saņemtā avansa pārpalikumu), katram šādam maksājumam sagatavo atsevišķu kases ieņēmumu orderi (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā – kases iemaksu attaisnojuma dokumentu), ar kuru saskaņā iemaksā naudu kasē un izdara ierakstu kases grāmatā.
 
MK noteikumu Nr.584 22.punktā ir noteikts, ka saskaņā ar izmaksu sarakstu drīkst izmaksāt tikai darba algas vai cita veida atlīdzību saistībā ar darbu (darba samaksu, atalgojumus), kompensācijas un citas normatīvajos aktos paredzētās izmaksas uzņēmuma darbiniekiem, avansu (latos) darbinieku komandējuma vai darba brauciena izdevumiem, regulāri izmaksājamās stipendijas un kompensācijas studentiem vai citām personām to mācību laikā, kā arī pensijas un regulāri izmaksājamos valsts sociālos vai sociālās apdrošināšanas pabalstus un pašvaldības sociālos pabalstus.
 
Pamatojoties uz MK noteikumu Nr.584 38.punktu kasieris kases ieņēmumu un izdevumu pārskatu kopā ar kases ieņēmumu un izdevumu orderiem (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā — kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumentiem) un tiem pievienotajiem attaisnojuma dokumentiem, ja tādi ir (piemēram, izmaksu saraksts, uzņēmuma vadītāja rakstisks rīkojums vai atļauja izsniegt skaidro naudu avansā uzņēmuma darbiniekam saimniecisku uzdevumu veikšanai, Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta kvīts vai šādu kvīšu, biļešu vai kases aparāta žurnāla datu kopsavilkums), uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā pret parakstu iesniedz atbildīgajam grāmatvedim.
 
No minētajām tiesību normām un iepriekš aprakstītās situācijas izriet, ka konkrētajā tiesiskajā situācijā uzņēmums veic iekšējās skaidras naudas operācijas, kuru uzskaiti reglamentē MK noteikumi Nr.584.
 
Iepriekš aprakstītajos gadījumos skaidras naudas izsniegšana uzņēmuma darbiniekam (avansa norēķinu personai) saimniecisku uzdevumu veikšanai un tās pārpalikuma saņemšana atpakaļ uzņēmuma kasē pēc minēto darbību ekonomiskā un satura būtības ir naudas plūsmas organizēšana uzņēmuma ietvaros, jo uzņēmuma darbinieks (avansa norēķina persona) ar uzņēmuma naudu rīkosies tā vārdā, veicot saimnieciskus uzdevumus. Līdz ar to šajā tiesiskajā situācijā likuma Par nodokļiem un nodevām 30.pantu nepiemēro. Likuma Par nodokļiem un nodevām 30.pantā noteiktās prasības Valsts ieņēmumu dienests varētu piemērot darījumam, ko uzņēmuma darbinieks (avansa norēķina persona) uzņēmuma vārdā veiks skaidrā naudā ar citu nodokļu maksātāju vai fizisku personu.
 
Ņemot vērā, ka uzņēmuma darbinieks (avansa norēķina persona) ar avansā izsniegto naudu rīkojas uzņēmuma vārdā un uzņēmuma saimniecisko uzdevumu veikšanai, uzņēmuma no kases izsniegtā nauda uzņēmuma darbiniekam (avansa norēķina personai) vai naudas saņemšana atpakaļ kasē no uzņēmuma darbinieka (avansa norēķina personas), kā arī uzņēmuma darbiniekam (avansa norēķina personai) izsniegtās naudas pārpalikums vai, pamatojoties uz avansa norēķina atskaiti, pārtērētās naudas summas izsniegšana nav uzskatāma par aizdevumu uzņēmuma darbiniekam (avansa norēķina personai) vai aizņēmumu uzņēmumam.
 
Tā kā uzņēmumam no kases izsniedzot naudu uzņēmuma darbiniekam (avansa norēķina personai), kā arī saņemot atpakaļ izsniegto naudu vai izsniegtās naudas atlikumu vai, pamatojoties uz avansa norēķina atskaiti, izsniedzot pārtērēto naudas summu, kā arī uzņēmuma atbildīgā darbinieka (avansa norēķina personas) veiktās darbības – skaidras naudas izņemšana no uzņēmuma konta kredītiestādē saimniecisko uzdevumu veikšanai, darba algu izmaksai, un šīs naudas iemaksāšana uzņēmuma kasē vai no kases saņemtās skaidras naudas iemaksāšana uzņēmuma kontā kredītiestādē – nav uzskatāmas par skaidrā naudā veiktiem darījumiem likuma Par nodokļiem un nodevām 30.panta izpratnē, bet tiek veiktas skaidras naudas darbības uzņēmuma ietvaros, ko reglamentē MK noteikumi Nr.584, nevis MK 02.05.2007.  noteikumi Nr.282 Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīāu un iekārtu lietošanas kārtība, minētās darbības nav jāreģistrē kases aparātā, kases sistēmā, specializētajā ierīcē vai iekārtā.