Valdes loceklis un ārsts vienā personā, kāds līgums ir jāslēdz?

Jautājums. Sakiet, lūdzu, ja SIA vienīgais īpašnieks un valdes loceklis pilda gan valdes locekļa amatu, gan ārsta amatu, tad kāds līgums ir vajadzīgs (darba līgums par ārstu vai darba līgums ar valdes locekli, kurā norāda, ka papilddarbā tiek pildīti ārsta pienākumi?)

Komerclikuma 221.panta astotā daļa noteic, ka “valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim”, savukārt Komerclikuma 224.panta pirmajā daļā noteikts: “Dalībnieku sapulce ar savu lēmumu ievēlē un atsauc valdes locekļus.”

Turpretī Darba likuma 44.panta trešā daļa reglamentē, ka “ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem slēdzams darba līgums, ja vien viņi netiek nodarbināti, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu”.
Aplūkojot šīs tiesību normas, secināms, ka šeit pastāv kolīzija, jo, no vienas puses, Komerclikums noteic kārtību, kādā veidā kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas locekļi tiek nodarbināti, no otras puses, Darba likums prasa slēgt darba līgumu, ja nav noslēgts cits civiltiesisks līgums. No tiesību teorijas viedokļa ir skaidrs, ka kolīzijas gadījumā tiek piemērota speciālā norma attiecībā pret vispārējo.

Lai nodibinātu darba tiesiskās attiecības ar valdes locekli, nav nepieciešams slēgt ar viņu darba līgumu, kaut arī tādas tiesības paredz Darba likums, kā arī, lai noteiktu valdes loceklim atlīdzību, nav nepieciešams ar viņu slēgt darba līgumu, bet pietiek ar dalībnieku sapulces vai padomes lēmumu. No tā izriet, ka attiecībā uz kapitālsabiedrības valdes locekļiem piemērojams Komerclikums (u.c. speciālie komerctiesību regulējošie normatīvie akti), nevis Darba likuma vispārējās normas.

Analizējot valdes locekļu un sabiedrības tiesisko attiecību rašanās pamatu, Augstākās tiesas Senāts 2005. gada 19. oktobra spriedumā lietā Nr. SKC-653 secināja: “Ja faktiski nepastāv darba attiecības, bet valdes loceklis ir tiesīgs darboties sabiedrības vārdā, pietiek ar pilnvarojuma līgumu, ar kuru viena puse uzņemas izpildīt otrai zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu atbilstoši Civillikuma 2289. pantam. Šajā gadījumā pilnvarojuma līgums ir dalībnieku sapulces lēmums par A.B. ievēlēšanu (iecelšanu) par valdes locekli un A.B. piekrišana būt par sabiedrības valdes locekli.”

Lai gan ikviena valdes locekļa tiesiskās attiecības ar sabiedrību tiek nodibinātas uz pilnvarojuma līguma pamata, ņemot vērā līgumu slēgšanas brīvību, sabiedrība tiesiskās attiecības ar tās valdes locekli var noregulēt arī uz cita civiltiesiska līguma pamata, tajā skaitā atbilstoši Darba likuma 44. panta trešajai daļai noslēdzot darba līgumu. Strīdus gadījumā par noslēgtā līguma veidu atbilstoši Augstākās tiesas Senāta iedibinātajai praksei tiks ņemta vērā pušu paustā griba un vērtēti līgumā iekļautie noteikumi, un, ja sabiedrība ar valdes locekli būs vienojusies par tādiem noteikumiem, kas raksturīgi darba tiesiskajām attiecībām, kā, piemēram, atvaļinājuma piešķiršana, līgums var tikt atzīts arī par darba līgumu.

Tātad, apkopojot iepriekš minēto, nonāku pie secinājuma, ka ar valdes locekļiem darba līgumi nav obligāti slēdzami. Bet, ja valdes loceklis ir darba attiecībās (konkrētajā tiesiskajā situācijā valdes loceklis ieņem arī ārsta amatu), kuram ir noteikts darba laiks, pakļaušanās darba devēja rīkojumiem, regulāra darba samaksa u.c. pazīmes, kas liecina par darba attiecībām, tad, protams, šajā gadījumā ir jāslēdz darba līgums par ārsta darbu. Vai arī konkrētajā gadījumā var tikt noslēgts viens darba līgums, norādot papilddarbu – valdes loceklis. Respektīvi, pie viena darba devēja nedrīkst būt divi darba līgumi. Konkrētajā gadījumā, visdrīzāk, būtu slēdzams darba līgums par ārsta darbu, ar to arī būtu pietiekoši.