Jautājums. Vai z/s īpašniekam ir jāpieņem sevi darbā, ja viņš veic darbu savā uzņēmumā? Tas ir viņš pilnībā nodrošina savu saimniecisko darbību sākot ar sava uzņēmuma vadīšanas un organizēšanas funkcijām, gan pašam piedaloties ražošanas un tirdzniecības procesā, t.i., ražo preci un pēc tam pārdodot to, gan pilda vadības funkcijas. Kādas tiesiskās attiecības ir jānoformē un kādi nodokļi maksājami mūsu gadījumā?
Atbilde. Šis ir viens no biežāk diskutētajiem jautājumiem saistībā ar normatīvo aktu (Darba likums, likums „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”) interpretāciju dažādu juristu un valsts iestāžu starpā. Tomēr, papētot dziļāk doto jautājumu, nonāku pie secinājuma, ka pati jautājuma būtība ir par nodokļu maksāšanas pienākumu. Šajā sakarā, lai nerastos lieki pārpratumi, mans ieteikums būtu papildus papētīt arī Valsts ieņēmuma dienesta mājas lapu sadaļā „Jautājumi un atbildes” (www.vid.gov.lv).
Ņemot vērā likuma „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” nosacījumus kopsakarā ar Darba likuma prasībām un kopējo nostāju, ko ir pauduši gan neatkarīgi juristi, gan dažādas valsts iestādes par amatpersonām (arī Z/S īpašniekiem) un darba attiecībām, uzskatu, ka Z/S īpašniekam nav pienākuma slēgt darba līgumu, ja konkrētajās attiecībās nav saskatāmas darba tiesisko attiecību pazīmes.
Jo vairāk jāņem vērā, ka saskaņā ar Darba likuma 44.panta trešās daļas nosacījumiem, kas nosaka, ka ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem slēdzams darba līgums, ja vien viņi netiek nodarbināti, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu. Ja kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļi tiek nodarbināti, pamatojoties uz darba līgumu, tas slēdzams uz noteiktu laiku.
Citiem vārdiem sakot, ņemot vērā, ka Z/S īpašnieks konkrētajā gadījumā tomēr būs vairāk darba devējs nekā darbinieks pēc būtības, jo viņš ir tas, kas organizē, vada, realizē produkciju utt., kopsakarā ar apstākli, ka ar citu civiltiesisku līgumu var saprast attiecības starp Z/S kā juridisko personu un tās īpašnieku, (attiecības), kuras ir balstītas, galvenokārt, uz izpildinstitūcijas principu. Respektīvi, Z/S īpašnieki primāri ir juridiskās personas pārstāvis (dibinātājs), kā rezultātā atbildot uz jautājumu, vai ar viņu ir obligāti jānoslēdz darba līgumu, nē – nav obligāti.
2012.gada sākumā žurnālā „Jurista vārds” bija izskanējušas plašas diskusijas par valdes locekļu nodarbināšanu un no tā izrietošajām sekām, kur dažādu nozaru speciālisti bija snieguši savu redzējumu (piemēram, www.juristavards.lv). Šajās diskusijās tika iztirzāts arī jautājums par nodokļu maksāšanas pienākumiem.
Analizējot konkrēto gadījumu, konstatēju, ka šajā situācijā Z/S būtu maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ja ir apliekamie ienākumi. Kas tieši attiecas uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, tad ir jāvērtē vai Z/S īpašnieks ir darba ņēmējs likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē.
Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 3.punkta i) apakšpunkta nosacījumiem pašnodarbinātais ir zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors).
Bez tam, minētā likuma 5.panta piektā daļa nosaka, ka pašnodarbinātie un šā panta otrajā un trešajā daļā minētās personas ir sociāli apdrošinātas, ja faktiski ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Tādējādi, ņemot vērā iepriekš minētās tiesību normas, nonāku pie secinājuma, ka Z/S īpašniekam ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ja to ir no kā aprēķināt. Savukārt, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Z/S īpašnieks var maksāt brīvprātīgi, jo saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 5.panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, Z/S īpašnieks sociālajai apdrošināšanai nav obligāti pakļauts.
