Jautājums. Uzņēmums nodarbojas ar autotransporta pārvadājumiem. Degviela tiek uzpildīta uzpildes stacijā par skaidru naudu, kura ir izņemta no bankomāta. Čekiem tiek kārtots avansa norēķins. Vai šie darījumi ir kā skaidrās naudas darījumi? Vai tie ir jādeklarē, jo summas pārsniedz 3000 Ls? Un vai šādi uzpildoties, arī nedrīkst pārsniegt 10 000 Ls robežu? Paldies par atbildi!
No iesūtītā jautājuma nav zināms, vai uzņēmums nodarbojas ar starptautiskajiem kravu autopārvadājumiem, vai nē. Tomēr sniegšu atbildi arī gadījumā, ja uzņēmums nodarbojas ar starptautiskajiem auto pārvadājumiem.
Likuma Par nodokļiem un nodevām 30.panta 1.daļa nosaka, ka nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 3000 latu. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latu (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).
Savukārt, kā mums nosaka minētā likuma panta 2.daļa, šā panta pirmajā daļā minētais skaidras naudas lietošanas ierobežojums neattiecas vienīgi uz kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrībām, kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem. Minētās komercsabiedrības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā deklarē mēneša laikā veiktos darījumus, kuru kopsumma pārsniedz 10 000 latu.
Redzam, ka ir atšķirība starp norādītajām divām likuma viena panta daļām, un skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neattiecas uz starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem.
Tādejādi, ja uzņēmums ir uzskatāms, piemēram, par kravas ekspedīcijas komercsabiedrību, kura skaidras naudas norēķinus veic par veiktajiem starptautiskajiem kravas ekspedīcijas darījumiem (tajā skaitā, arī uzpildot degvielu degvielas uzpildes stacijās), tad no likuma Par nodokļiem un nodevām 30.panta 2.daļas regulējuma izriet, ka dotais uzņēmums nav likuma Par nodokļiem un nodevām 30.panta 1.daļas subjekts. Līdz ar to arī uzņēmums nevar izdarīt administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.7 panta 3.daļā.
Tomēr, ja uzņēmums nenodarbojas ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem, bet darbība notiek iekšzemē, tad skaidrojums ir nedaudz citādāks. Anoloģisku atbildi jau es sniedzu savā iepriekšējā rakstā Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi. 3.daļa (iFinanses.lv, 24.09.2012.), kur norādīju zemāk minēto.
Pamatojoties uz MK 21.10.2003. noteikumu Nr.584 Kases operāciju uzskaites noteikumi (MK noteikumi Nr.584) 38.punktu kasieris kases ieņēmumu un izdevumu pārskatu kopā ar kases ieņēmumu un izdevumu orderiem (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā — kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumentiem) un tiem pievienotajiem attaisnojuma dokumentiem, ja tādi ir (piemēram, izmaksu saraksts, uzņēmuma vadītāja rakstisks rīkojums vai atļauja izsniegt skaidro naudu avansā uzņēmuma darbiniekam saimniecisku uzdevumu veikšanai, Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta kvīts vai šādu kvīšu, biļešu vai kases aparāta žurnāla datu kopsavilkums), uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā pret parakstu iesniedz atbildīgajam grāmatvedim.
No minētās tiesību normas un iepriekš aprakstītās situācijas izriet, ka uzņēmums veic iekšējās skaidras naudas operācijas, kuru uzskaiti reglamentē MK noteikumi Nr.584.
Tādejādi skaidras naudas izsniegšana uzņēmuma darbiniekam (avansa norēķinu personai), izmantojot arī bankomātu, saimniecisku uzdevumu veikšanai un tās pārpalikuma saņemšana atpakaļ uzņēmuma kasē pēc minēto darbību ekonomiskā un satura būtības ir naudas plūsmas organizēšana uzņēmuma ietvaros, jo uzņēmuma darbinieks (avansa norēķina persona) ar uzņēmuma naudu rīkosies tā vārdā, veicot saimnieciskus uzdevumus. Līdz ar to šajā tiesiskajā situācijā likuma Par nodokļiem un nodevām 30.pantu nepiemēro.
