Rīgas pilsētas tiesa 2025. gada 29. decembrī daļēji apmierināja mūsu klienta sūdzību un atcēla Valsts policijas pieņemto lēmumu par uzņēmumam piederošā transportlīdzekļa realizāciju kriminālprocesa ietvaros. Tiesa konstatēja, ka policijas lēmums ir pieņemts, rupji pārkāpjot Kriminālprocesa likuma prasības, un tajā trūkst būtiskas, juridiski nozīmīgas motivācijas daļas, kas nepieciešama šādam īpašuma tiesību ierobežojumam.
Tiesas ieskatā procesa virzītājas lēmums neizpildīja vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem, kas noteikti Kriminālprocesa likuma 239. panta trešajā daļā – proti, tajā nebija juridiski argumentēts, kāpēc lietisko pierādījumu nav iespējams atdot tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam. Policija bija atsaukusies vien uz transportlīdzekļa glabāšanas izmaksām un potenciālo nolietojumu, taču tiesa uzsvēra, ka šie apstākļi paši par sevi nav pietiekams pamats īpašuma neatgriezeniskai atsavināšanai. Normatīvais regulējums prasa kumulatīvu nosacījumu izpildi – gan to, ka ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, gan to, ka īpašniekam transportlīdzekli nav iespējams atdot. Policijas lēmumā otrais nosacījums nebija ne konstatēts, ne motivēts.
Tiesnese norādīja, ka juridiskajā praksē motivācija nav formāla prasība – tai jāatspoguļo procesa virzītāja faktiskais tiesiskais pamatojums, kas ļauj pārliecināties par pieņemtā nolēmuma samērīgumu un tiesiskumu. Šajā gadījumā motivācijas trūkums faktiski liedza novērtēt, kāpēc mantas realizācija būtu objektīvi nepieciešama un kāpēc mazāk ierobežojoši līdzekļi – tai skaitā mantas atdošana īpašniekam – nebūtu piemērojami. Tiesa papildus norādīja, ka nepietiek ar vispārīgām atsaucēm uz transportlīdzekļu tirgus vērtības kritumu vai glabāšanas izmaksām – policijai lēmumā bija jānorāda konkrēti, objektīvi apstākļi, kas padarītu īpašnieka tiesību ierobežojumu neizbēgamu.
Tāpat tiesa uzsvēra, ka izmeklēšanas tiesnesim nav tiesību izlemt jautājumu par izņemtās mantas atgriešanu personai, un tādēļ šis sūdzības elements tika noraidīts. Lēmuma atcelšana gan nenozīmē, ka policijai ir liegts atkārtoti lemt par rīcību ar lietisko pierādījumu – tomēr tas var notikt tikai tad, ja tiek ievērotas visas Kriminālprocesa likumā noteiktās prasības un jaunais lēmums ir pienācīgi un detalizēti motivēts. Šī tiesas atziņa vēlreiz apliecina: rīcība ar kriminālprocesā izņemtu mantu – īpaši, ja tā skar uzņēmuma vai privātpersonas īpašuma tiesības – prasa ārkārtīgi precīzu likuma ievērošanu. Valsts policijas pienākums ir nodrošināt ne tikai kriminālprocesa efektivitāti, bet arī tiesiskas valsts principu ievērošanu, nepieļaujot nesamērīgus un nepamatotus īpašuma tiesību ierobežojumus. Tiesa skaidri norādīja, ka turpmākai rīcībai jābūt balstītai uz likumu, faktos un pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato konkrētus procesa virzītāja secinājumus.
