04/06/2024

Zvērināta advokāte | KARĪNA LANDMESERE

Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos – 4

Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos

Turpinot aizsākto tēmu par skaidrās naudas lietošanas ierobežojuma aktuālākajiem jautājumiem, šoreiz vēlētos vērst Jūsu uzmanību sekojošam jautājumam.

Kāda ir uzņēmēja rīcība, ja uzņēmumam nav speciāli aprīkotas un apsargājamas kases telpas un rodas pamatotas šaubas par uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu (naudas līdzekļu) drošību, vai skaidras naudas līdzekļus uzņēmuma vadītājs drīkst glabāt pie sevis atbildīgajā glabāšanā, nodrošinot naudas, kas atrodas atbildīgajā glabāšanā, uzskaiti. Vai uz šīm darbībām (izsniegšana atbildīgajā glabāšanā vai saņemšana no atbildīgās glabāšanas) attiecas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.pantā noteiktais ierobežojums/deklarēšanas pienākums. Uzņēmējs paskaidro, ka uzņēmuma vadītājs sastāda pārskatu par glabāšanā saņemto un no glabāšanas izsniegto skaidro naudu, kā arī glabāšanā esošās skaidrās naudas atlikumiem uz pārskata perioda sākumu un beigām, kas tiek pamatots ar kases ieņēmumu un izdevumu orderiem, norēķinu kontu izdrukām un citiem grāmatvedības pirmdokumentiem. Turklāt uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentos ir noteikta iespēja glabāt uzņēmuma naudas līdzekļus norēķinu kontā kredītiestādē, kasē un atbildīgajā glabāšanā pie uzņēmuma amatpersonas. Par uzņēmuma līdzekļu saglabāšanu kasē ir materiāli atbildīgs kasieris, par naudas līdzekļu saglabāšanu atbildīgajā glabāšanā ir atbildīga uzņēmuma amatpersona, kredītiestāde ir atbildīga uz normatīvo aktu pamata.

Atbilde uz radušos tiesisko situāciju varētu būt sekojoša.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.584 „Kases operāciju uzskaites noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.584) 9.3.apakšpunktā noteiktajām kases grāmatas kārtošanas prasībām, kases operācijas reģistrē, pamatojoties uz kases ieņēmumu vai izdevumu orderiem (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā — kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumentiem) un norādot kases grāmatā attiecīgā ordera (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā — kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumenta) numuru, maksājuma mērķi un kases operācijas summu.

Pamatojoties uz MK noteikumu Nr.584 27.punktu kases operācijas veic tā persona, kura saskaņā ar līgumu, uzņēmuma vadītāja rakstisku rīkojumu vai izdotu pilnvaru pilda kasiera pienākumus (turpmāk – kasieris). Minēto noteikumu 31.punktā noteikts, ka kasieris pienākumu pildīšanu uzsāk, pieņemot glabāšanā ar pieņemšanas un nodošanas aktu uzņēmuma skaidrās naudas atlikumu kasē un kases grāmatu, saņemot lietošanā uzņēmuma vadītāja norādīto skaidrās naudas glabāšanas vietu  un – attiecīgos gadījumos – kases aparātu.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.584 32.punktu par uzņēmuma skaidrās naudas glabāšanas vietas drošību atbild uzņēmuma vadītājs.

Turklāt Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (turpmāk – MK noteikumi Nr.585) 42.punktā noteikts, ja speciālajos likumos vai citos normatīvajos aktos attiecībā uz kādiem konkrētiem grāmatvedības organizācijas dokumentiem nav noteikts citādi, grāmatvedības organizācijas dokumentus izstrādā, apstiprina un par to saturu atbild uzņēmuma vadītājs.

Ņemot vērā, ka normatīvie akti nenosaka atrašanās vietu un aprīkojuma prasības, kas jānodrošina skaidrās naudas glabāšanās vietā, savukārt uzņēmuma vadītājs atbild par skaidrās naudas glabāšanas vietas drošību, tad uzņēmējs savos grāmatvedības organizācijas dokumentos nosaka skaidrās naudas glabāšanas kārtību, kā arī kārtību kādā skaidrā nauda tiek nodota atbildīgajai personai glabāšanā.

Ja saskaņā ar grāmatvedības organizācijas dokumentos noteikto skaidrās naudas glabāšanas kārtību, skaidrā nauda no kases tiek izsniegta glabāšanā uzņēmuma vadītājam, tad Iesniedzējam par skaidrās naudas izsniegšanu no kases ir jānoformē kases izdevumu orderis, kurā norādīti MK noteikumu Nr.585 15.punktā noteiktie rekvizīti (identifikācijas dati), savukārt, iemaksājot atpakaļ kasē glabāšanā saņemto skaidro naudu, jānoformē kases ieņēmumu orderis, kurā norādīti MK noteikumu Nr.585 14.punktā noteiktie rekvizīti (identifikācijas dati).

Tādējādi, izvērtējot iepriekš norādīto tiesisko situāciju, grāmatvedības organizācijas dokumentos noteiktā uzņēmuma skaidrās naudas izsniegšana atbildīgajai personai glabāšanā vai saņemšana no šīs atbildīgās personas, nav uzskatāma par skaidrā naudā veiktu darījumu likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta izpratnē.
Turpmāk vēl.

Dalīties:

Citi raksti