ĪSUMĀ
Šķirot laulību, var pieprasīt ne tikai uzturlīdzekļus bērna vajadzībām. No bijušā vīra vai sievas var prasīt līdzekļus tāda dzīves līmeņa nodrošināšanai, kāds tas bijis laulības laikā. Šādai prasībai jābūt pamatotai. Praksē gan šo iespēju izmanto diezgan reti.
Iespēju no bijušā vīra vai sievas pieprasīt līdzekļus tāda labklājības līmeņa nodrošināšanai, kāds tas bijis laulības laikā, paredz Civillikuma 80.pants. Tajā teikts, ka, šķirot laulību vai pēc laulības šķiršanas, bijušais laulātais var prasīt līdzekļus no otra bijušā laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai.
Latvijā praksē samērā reti, šķirot laulības, tiek pieprasīti līdzekļi tāda dzīves līmeņa nodrošināšanai, kāds tas bijis kopdzīves laikā. Individuāli praktizējoša zvērināta advokāte Karīna Landmesere norāda, ka līdz šim viņas praksē nav bijuši gadījumi, kad šķiršanās procesā tiktu prasīti līdzekļi no bijušā laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai. Saprotamā kārtā šī situācija ir vairāk attiecināma uz sievietēm, un juriste ir informējusi savas klientes par šādu iespēju, bet tās atteikušās to izmantot. Iespējams, šāds lēmums pieņemts aiz pašlepnuma vai aizvainojuma pret bijušo dzīvesbiedru, kā iespējamos iemeslus min advokāte.
Vairumā situāciju pēc laulības šķiršanas bērni dzīvo ar māti un tēvam ir uzlikts par pienākumu maksāt uzturlīdzekļus bērniem. Attiecīgi ar šiem līdzekļiem rīkojas bērna māte, lai atvasei nodrošinātu visu nepieciešamo. Kā atzīmē K.Landmesere, vairumā gadījumu, kad tiek prasīti uzturlīdzekļi bērniem, bijušie vīri uzskata, ka līdzekļi tiek maksāti bijušajām dzīvesbiedrēm, kuras tos tērē savām personiskajām vajadzībām, nevis bērniem. Sieviešu ieskatā, naudas līdzekļu prasīšana arī sev būtu pazemojoša.
Ja izlemts izmantot likumā noteikto iespēju, prasībai par līdzekļu nepieciešamību no bijušā laulātā jābūt pamatotai. Daudzās ģimenēs pastāv modelis, ka vīrs ir apgādnieks un sieva nestrādā algotu darbu, bet gan rūpējas par bērniem un mājas soli. Šķirot šādas laulības, sievietes bieži zaudē materiālo labklājību, var rasties arī problēmas ar piemērota darba atrašanu, jo trūkst gan pieredzes, gan atbilstošas kvalifikācijas. Šādās situācijās bijušais laulātais var prasīt līdzekļus uzturam vai iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai, kamēr viņš nav spējīgs atrast piemērotu darbu, kas atbilst darba meklētāja fiziskām spējām, izglītībai un vecumam. Tiesā sniedzamajai prasībai jābūt pamatotai, un kā arguments nav uzskatāma vēlme no bijušā dzīvesbiedra “izspiest” pēc iespējas lielāku labumu.
Tiesai jāņem vērā arī tā bijušā laulātā finansiālā situācija, no kura tiek prasīti līdzekļi. Ja viena bijušā laulātā materiālā situācija neļauj maksāt otram prasītos līdzekļus, tad tiesa šādu prasību neapmierinās. Ja tomēr prasība tiks apmierināta, summas apmēru noteiks samērā ar personas mantas stāvokli.
Tomēr tas nenozīmē, ka persona, kas prasa līdzekļus no bijušā laulātā, pēc laulības šķiršanas var nestrādāt algotu darbu un pieprasīt, lai bijušais dzīvesbiedrs nodrošina tādu labklājību, kāda tā bijusi laulības laikā. Bijušajam laulātajam ir pienākums meklēt darbu, norāda juriste K.Landmesere.
Kādos gadījumos nav pienākuma maksāt
Kā iepriekš minēts, prasībai par līdzekļu piešķiršanu jābūt pamatotai. Tomēr ne visos gadījumos, kad arī būs pamatojums līdzekļu nepieciešamībai, bijušajam laulātajam tie jāmaksā. Civillikuma 81.pants nosaka, kādos gadījumos nav pienākums dot līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai bijušajam laulātajam.
Ja pēc laulības šķiršanas pagājis tikpat ilgs laiks, cik attiecīgi ilgusi šķirtā laulība, bijušajam laulātajam nav pienākums dot līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai bijušajam vīram vai sievai. Piemēram, ja laulība ilgusi piecus gadus, attiecīgi maksimālais termiņš, kura laikā bijušais laulātais var prasīt sev nodrošinājumu, ir pieci gadi. Izrietoši no tā, jo ilgāka bijusi laulība, jo ilgāk maksājami līdzekļi bijušajam laulātajam iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai.
Līdzekļus iztikai nevar pieprasīt no bijušā vīra vai sievas, ja prasītājs ir stājies jaunā laulībā. Tas ir saistīts ar to, ka no brīža, kad tiek slēgta jauna laulība, personai ir tiesības saņemt uzturu no jaunā laulātā. Savukārt, ja jaunā laulībā stājies bijušais laulātais, no kura tiek prasīti līdzekļi, viņš no pienākuma bijušajam laulātajam nodrošināt iepriekšējo labklājības līmeni atbrīvots netiek un uzturlīdzekļi bijušajai sievai vai vīram ir jāmaksā.
Ja personas ienākumi ir pietiekami, lai nodrošinātu savu uzturu, nav pamata prasīt līdzekļus šo vajadzību nodrošināšanai no bijušā laulātā. Kā arī, ja persona izvairās iegūt līdzekļus uzturam ar savu darbu, bijušajam laulātajam nav pienākums nodrošināt iepriekšējo dzīves līmeni. Apstāklis, ka prasītājs nestrādā un viņam nav ienākumu, nav pietiekams pamats, lai prasītu uztura līdzekļus, jo pastāv iespēja, ka persona izvairās strādāt un gūt ienākumus, norāda juriste.
No pienākuma maksāt uzturlīdzekļus bērnam vecāks netiek atbrīvots, ja tam nav pietiekami ienākumi vai tas ir darbnespējīgs. Attiecībā uz bijušajiem laulātajiem situācija ir atšķirīga. Pienākums dot līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai bijušajam laulātajam atkrīt, ja bijušajam laulātajam, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt otru bijušo laulāto, nav pietiekamu iztikas līdzekļu vai viņš kļuvis darbnespējīgs.
Būtu netaisnīgi, ja finansiālu atbalstu varētu saņemt bijušais laulātais, kurš ir naidīgi noskaņots pret maksātāju vai viņa radiniekiem, mēģinājis kādā veidā kaitēt gan bijušajam dzīvesbiedram, gan viņa tuviniekiem. Lai nepieļautu šādas situācijas, Civillikums paredz, ka iepriekšējais labklājības līmenis nav jānodrošina situācijās, kad bijušais laulātais izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret otru bijušo laulāto vai viņa vecāku un bērnu dzīvību, veselību, brīvību, mantu vai godu. Kā arī gadījumos, kad persona pret bijušo laulāto vai viņa bērniem vai vecākiem ierosinājusi apzināti nepatiesu apsūdzību par noziedzīgu nodarījumu.
Iepriekšējais labklājības līmenis nav jānodrošina arī gadījumos, kad bijušais laulātais atstājis otru bijušo laulāto bezpalīdzības stāvoklī, ja bijusi iespēja viņam palīdzēt, piemēram, dusmu vai senu aizvainojumu dēļ nav izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Prasību tiesā nevar sniegt arī bijušais laulātais, kurš dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi. Var būt arī citi svarīgi iemesli, kas, tiesas ieskatā, nav savienojami ar tiesībām saņemt līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai, tādēļ Civillikuma 81.panta pēdējā punktā ierakstīts “ir citi svarīgi iemesli”.
Bez apstākļa par šķirtās laulības kopdzīves laiku kā pamatnosacījumu nodrošināt iepriekšējo labklājības līmeni bijušajam laulātajam, pienākums uzturēt bijušo laulāto beidzas līdz ar bijušā laulātā, kuram bija pienākums maksāt līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai, nāvi vai tā bijušā laulātā nāvi, kurš saņēma šos līdzekļus.
Sniedzot prasību tiesā par laulības šķiršanu, rakstveidā jāpievieno lūgums par līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai. Pēc puses lūguma tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai par laulības šķiršanu nosaka līdzekļus otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai. Savukārt, ja pāris laulību šķir pie notāra, ir iespēja sava starpā vienoties par izmaksājamo līdzekļu apmēru, parakstot notariālu aktu.
Prasību par līdzekļu izmaksāšanu iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai var iesniegt arī pēc laulības šķiršanas.
Gadījumos kad māte vai tēvs nemaksā bērnam noteiktos uzturlīdzekļus, uzturlīdzekļus bērnam izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Situācijās, kad bijušais laulātais nemaksā noteiktos līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai, vienīgā iespēja ir vērsties pie tiesu izpildītāja, kurš uzsāks no bijušā laulātā uzturlīdzekļu piedziņas procedūru.
Avots: www.lvportals.lv
