Karīna Landmesere - zvērināta advokāte Vergīlijs  lv   en 

 

Elektronisko rēķinu parakstīšana.

Lai komersants būtu pārliecināts, ka plāno rīkoties likumīgi, ieviešot pašu izstrādātu elektronisko parakstu, ko vienlaicīgi būs atzinuši darījumu partneri, būs ievērojis likumā „Par grāmatvedību”, Elektronisko dokumentu likuma un Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumu Nr.473 „Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām” noteiktās prasības, sniegšu savu viedokli šajā jautājumā.


Noteiktu darbību veikšana pati par sevi vēl neapliecina pastāvošās darba tiesiskās attiecības.

Izvērtējot dažādus uzņēmumus un fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, savā darba praksē esmu saskārusies ar vairākām problemātiskām situācijām. Neskaitāmi daudz lietu (administratīvās lietas, tematiskās pārbaudes un audits), ko ierosina vai uzsāk Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) amatpersonas, tiesa pārsūdzēšanas procesā atceļ VID pieņemtos lēmumus – nekvalitatīvs un paviršs VID darbinieku darbs vai normāla prakse? Šķiet tam piekritīs uzņēmēji, kuri kaut reizi ir saskārušies ar VID amatpersonu veiktajām pārbaudēm, tādējādi nonākot pie atšķirīga redzējuma kā tulkot likuma normas.


Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos.

2013.gada 1.janvārī stāsies spēkā būtiskas izmaiņas likumā „Par nodokļiem un nodevām”. Īpašu uzmanību vēlētos vērst minētā likuma 30.panta pirmās daļas izmaiņām, kas noteiks sekojošo nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 5000 latu (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).


Tiesiskās sekas, ja pārkāpējs netiek uzaicināts uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 7.panta otrā daļa nosaka, ka lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.


Savā darba praksē esmu saskārusies ar situāciju, ka, piemēram, VID amatpersonas uzaicina nodokļu maksātāju ierasties noteiktā laikā, līdzi ņemot uzaicinājuma dokumentā uzskaitītos grāmatvedības dokumentus. Pēc minēto dokumentu iesniegšanas, VID amatpersonas sūta atkārtotu vēstuli par grāmatvedības dokumentu iesniegšanu, bet jau norādot citus dokumentus (cits laika periods).Pēdējā vēstulē nodokļu maksātājs no VID puses jau tiek brīdināts, ka dokumentu neiesniegšanas gadījumā var tikt piemērota administratīvā atbildība pēc LAPK 159.9 panta pirmās daļas, kas nosaka, ka par nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšanu nodokļu administrācijai - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz piecsimt latiem.



Uzņēmumu vieglo transporta līdzekļu nodokļa piemērošana patapinātajiem transportlīdzekļiem.

Uzņēmēju ikdienas darbā allaž ir radies jautājums vai par patapinātu transportlīdzekli ir jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (turpmāk – UVTN). Ņemot vērā darba gaitā radušās diskusijas, sniegšu savu redzējumu šajā jautājumā.


Vai darba devējs, pārtraucot darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, ir tiesīgs pieprasīt segt apmaksu par darbinieka kvalifikācijas celšanu?

Svarīga loma katra darbspējīga cilvēka dzīvē ir darbam. Ikviens no mums ir tiesīgs izvēlēties tādu nodarbošanos, kas atbilst iegūtajai izglītībai, kvalifikācijai, spējām un prasmēm. Taāu neatkarīgi no personas individuālām spējām, prasmēm un kvalifikācijas, visiem, dibinot vai pārtraucot darba tiesiskās attiecības, ir vienādas tiesības uz darba attiecību noformēšanu un/vai izbeigšanu.


Vai pārkāpti skaidrās naudas lietošanas noteikumi?

Jautājums.
Uz līguma pamata (līg.no 01.01.2012-31.12.2012) fiziska persona aizdod naudas līdzekļus 15000 Ls SIA juridiskai personai,skaidrā naudā ,ar iemaksu uzņēmuma kasē pa daļām. Vienā mēnesī kasē iemaksā 10000 Ls, nākamajā mēnesī 5000 Ls.Jautājums sekojošs: Vai uzņēmums ir pārkāpis likuma par Nodokļiem un nodevām 30.pantu? Mūsu skatījumā, nē. Bet Valsts ieņēmuma dienesta darbinieki uzskata, ka ir pārkāpts likums, jo uzskata, ka fiziska persona vienai juridiskai personai skaidrā naudā drīkst aizdot tikai 10000 Ls neatkarīgi no taksācijas perioda.

Valsts ieņēmumu dienests (VID), pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” uzskata, ka SIA nav ievērojis minētā likuma 30.panta pirmās daļas noteikumus, tādējādi ir saucams pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.7 panta trešo, daļu, kas nosaka, ka par darījuma veikšanu skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz desmittūkstoš latus, izņemot kuģu un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumu un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas darījumu, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām un juridiskajām personām piecpadsmit procentu apmērā no darījuma summas.

Administratīvais sods par šādu pārkāpumu ir ļoti liels, tātad minētajā gadījumā VID darbinieki uzskata, ka sods 15 % apmērā ir aprēķināms no Ls 15 000,00, kas ir Ls 2 250,00. Pilnīgi piekrītu, ka šādi naudas sodi ir neadekvāti lieli, kas var novest SIA pie maksātnespējas.


Vai dīkstāves laikā ir jāmaksā alga?

Jautājums:
Ir būvniecības firma. Pašlaik starp projektiem ir mēnesis pārtraukums, viens projekts beidzas un nākamais sāksies tikai ar jūliju, respektīvi, nespējam darbiniekus nodrošināt šo mēnesi ar darbu. Vai mums viņiem būtu jāizmaksā kompensācijas par šo mēnesi vai viņi saglabā vidējo izpeļņu, vai kā savādāk?


Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos -2

Pieskaroties tēmai par skaidrās naudas lietošanas ierobežojuma aktuālākajiem jautājumiem, par likumā „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta 1.daļā noteikto ierobežoto darījuma apmēru naudas izteiksmē, vēljoprojām pastāv dažādas neizpratnes un neskaidrības, kādas darbības būtu atzīstamas par vienu vai vairākiem darījumiem, kā arī, vai ierobežojumi attiecas uz vienu atsevišķu darījumu vai visu darījumu kopsummu. Tāpēc savā rakstā turpināšu aizsākto tēmu, veltot uzmanību jautājumam par skaidrās naudas darījumiem, lai viestu lielāku skaidrību šajā jautājumā.


Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos - 3

Turpinot publikācijā Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos (iFinanses.lv, 11.09.2012.) aizsākto tēmu par skaidrās naudas lietošanas ierobežojumiem, šoreiz vēlētos vērst uzmanību jautājumu kompleksam, kas skar skaidro naudu un avansa maksājumus.


Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos -4

Turpinot aizsākto tēmu par skaidrās naudas lietošanas ierobežojuma aktuālākajiem jautājumiem, šoreiz vēlētos vērst Jūsu uzmanību sekojošam jautājumam.


Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos - 5

Turpinot aizsākto tēmu par skaidrās naudas lietošanas ierobežojuma aktuālākajiem jautājumiem, šoreiz vēlētos vērst Jūsu uzmanību sekojošam jautājumam.


Skaidrās naudas darījumi autopārvadātājiem

Jautājums. Uzņēmums nodarbojas ar autotransporta pārvadājumiem. Degviela tiek uzpildīta uzpildes stacijā par skaidru naudu, kura ir izņemta no bankomāta. Čekiem tiek kārtots avansa norēķins. Vai šie darījumi ir kā skaidrās naudas darījumi? Vai tie ir jādeklarē, jo summas pārsniedz 3000 Ls? Un vai šādi uzpildoties, arī nedrīkst pārsniegt 10 000 Ls robežu? Paldies par atbildi!


Vai zemnieka saimniecības īpašniekam ir jāpieņem sevi darbā?

Jautājums. Vai z/s īpašniekam ir jāpieņem sevi darbā, ja viņš veic darbu savā uzņēmumā? Tas ir viņš pilnībā nodrošina savu saimniecisko darbību sākot ar sava uzņēmuma vadīšanas un organizēšanas funkcijām, gan pašam piedaloties ražošanas un tirdzniecības procesā, t.i., ražo preci un pēc tam pārdodot to, gan pilda vadības funkcijas. Kādas tiesiskās attiecības ir jānoformē un kādi nodokļi maksājami mūsu gadījumā?


Valdes loceklis un ārsts vienā personā, kāds līgums ir jāslēdz?

Jautājums. Sakiet, lūdzu, ja SIA vienīgais īpašnieks un valdes loceklis pilda gan valdes locekļa amatu, gan ārsta amatu, tad kāds līgums ir vajadzīgs (darba līgums par ārstu vai darba līgums ar valdes locekli, kurā norāda, ka papilddarbā tiek pildīti ārsta pienākumi?)


No bijušā laulātā var prasīt līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai

"ĪSUMĀ"

  • Šķirot laulību vai pēc laulības šķiršanas, bijušais laulātais var prasīt līdzekļus no otra bijušā laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai.
  • Prasībai par līdzekļu nepieciešamību tāda dzīves līmeņa nodrošināšanai, kādas tas bijis laulības laikā, jābūt pamatotai.
  • Laulātajam, kurš pieprasa uzturlīdzekļus, ir pienākums meklēt algotu darbu.
  • Gadījumus, kādos nav pienākums dot līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai bijušajam laulātajam, nosaka Civillikuma 81.pants.

 


© 2013. E-pasts: Mājas lapa no: Dators x Dizains